^ Uz augšu
Get Adobe Flash player

Meteņdiena

Latvieši februāri mēdz dēvēt par sveču mēnesi. Šai laikā visās zemēs svin gaismas uzvaru pār tumsu, jaunā darba gada sākšanos, pavasara atnākšanu un gada cikla sākumu. Doma ir viena, bet nosaukumi un paražas šiem svētkiem katrā kultūrā dažādas. Mēs- “Knīpu un knauķu”, “Burtiņu” un “Spārīšu”  grupu bērni- svinējām latviešu gadskārtu ieražu svētkus - Meteņus - ar masku gājienu, dziesmām un rotaļām.

Meteņi atnāk sev ragavās līdzi vilkdami pavasari, bet mēs- budēļi un ķekatas- palīdzējām aizbaidīt ziemu. Bērni prātuļoja par Meteņa nozīmi un mēģināja izzināt ko tas īsti varētu nozīmēt. Tāds jocīgs vārs?! Te palīgā nāca pasaka.

„Sazatika septiņi gudrinieki... un sprieda par Meteni.”

Pirmais teica, ka Metenis ir MATAINIS, jo ziemas beigās visiem kupli mati un bieza vilna, lai būtu silti. Otrais minēja, ka Meteneis ir MATENIS- matemātikas skolotājs. Trešais- Metenis esot MEITENIS, jo tad puiši pārģērbjas par meitām. Ceturtais teica, ka Metenis ir METIENS, jo Meteņa vakarā kāds met pīrāgus un zelta pogas. Piektais minēja, ka Metenis ir MĒ-Ē TENIS, tā kaza esot mēdījusi Teni. Sestais gribēja ko teikt par laika METIEM un laik-METU. Bet septītais neteica neko, tik domāja par arājiem un par viņu lielo darbu sākumu, ziemai beidzoties.

 

Mūzikas skolotāja Agnese Ušacka

 

Visas tiesības aizsargātas ©   PII "Pienenīte"

Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, kas nepieciešamas lapas darbībai nodrošināšanai un apmeklējuma statistikai. Nekādus personas datus mēs neievācam, neapstrādājam un neuzglabājam. Akceptējot šo vai turpinot pārlūkot, jūs piekrītat mūsu konfidencialitātes politikai.