^ Uz augšu
Get Adobe Flash player

MAIZĪTES CEĻŠ UZ MĀJĀM

                                                                                   Rudens nāca sētiņā,

                                                                                   Graudi bira klētiņā... 

 

      Saule uzsmaida, dāvājot zelta rudens  starus un pavadot ,,Bitīšu,, grupas bērnus, skolotājas un auklīti ekskursijā uz Brīvdabas muzeju.

     Mūs sagaida gide Inga. Uzzinām, ka muzeja teritorijā ir 127  mājas no visiem Latvijas novadiem.  Sargājošā karavīra galva (tēlnieks Kārlis Zāle) ir muzeja sargs un labais gariņš .Mēs iepazīstamies ar transportu pirms 200- 300 gadiem - ratiem, ragavām, kas atrodas bijušajā kroga ēkā - stadulā ( ,,garāža,,). Bērni aplūko lielus, platus ratus, ar ko veda labību uz klēti. Bērnus ieinteresē arī kariete, ko vilka 4 zirgi.

      Kurzemes sētā mūs sagaida seno laiku ,,mobilais telefons,,-klabatas , kas aicināja saimi pusdienās. Lielais laidars ar niedru jumtu un jumta korē –jumis- mājas saticības un pārticības zīme.,, Ieejam skurstenī,,- aicina gide.  Skurstenis bija bagātas mājas vizītkarte. Zem mājas sliekšņa dzīvo mājas gariņš, kāpjam ar kreiso kāju,,-pavēsta gide. Aplūkojam manteļskursteni (vācu val- der Mantel- mētelis) , kas nozīmē, ka skurstenis aptver kā mētelis. Pārsteidzošākais, ka skurstenis tiešām kuras, debesīs kāpj dūmi, jau rudens un tiek apsildīta dzīvojamā istaba tāpat kā senos laikos .Maizes krāsnī cepa maizīti uz kļavas lapām 1 reizi nedēļā. Bērni aplūko abru, lizu un rokas dzirnavas.

      Gide iepazīstina mūs arī ar dzīvojamo istabu-  ,,dižo istabu,, .Bērnus interesē , kā dzīvoja ļaudis, tiek iešūpots arī šūpulītis ( pēc mūsu lūguma). Sēžam pie lielā saimes galda. Sajūta, ka tūlīt ienāks saimniece, piedāvās arī medus maizi un pienu. Katrs saņem mazu vitamīnu devu- sārto ābolīti.

      Pietura pie Kanādas ozola, katrs meklē savu jumīti- divas kopā saaugušas zīlītes un paglabā kabatā ( svētība ).

    Dodamies uz klēti ( 1767. gads ). Te glabājās  tīnēs gaļa, medus , tauki; apcirkņos- labība; drēbju klētī pūra lādēs, skapjos- apģērbi. Aplūkojam arī rokas dzirnavas un vējdzirnavas, ko grieza 4 vīri, katrs savu spārnu un lielos dzirnakmeņus,  graudberžus, maltuvīti un vasaras virtuvi ( kā vigvams).

        Rijas krājumos ir zēnu un meiteņu spriguļi, koka dakšas, graudu lāpstas, sētuves, lielā rijas krāsns, kur žāvēja graudu kūlīšus.

         Pirtiņa- spēka un svēta vieta- te dzima bērniņi.

        Graudi ir izvētīti, pelavas aiznesis rudens vējš...Mēs droši dodamies mājās, jo zinām, ka maizīte atkal būs uz mūsu galda.

 

         Pateicamies Stopiņu novada domei  par iespēju braukt jaunajā autobusā un šoferim Valdim par drošo braucienu.

 

 ,, Bitīšu,, grupas skolotāja Inese.

 

 

Visas tiesības aizsargātas ©   PII "Pienenīte"