^ Uz augšu
Get Adobe Flash player

“Rūķēnu” grupas pārgājiens gar ezermalu

Mūsu “Pienenīte” atrodas ainaviski skaistā vietā, lai to varētu izmantot kā mācību vidi, kurā bērniem iespējams redzēt, saklausīt, sajust, spriest, izteikt savus secinājumus.

31. maija rītā “Rūķēnu” grupa dosies pārgājienā, lai vairāk iepazītu mūsu apkārtni, novērtētu apkārtējās dabas skaistumu, tīro gaisu, ko mēs elpojam.

Izejot no iestādes, ar mugursomām plecos, bērni noklausās dzejoli par ceļojumu. Arī “Rūķēni” šodien dosies celojumā, kurā neredzēs tālas, svešas zemes kā dzejolī, bet gan iepazīs tuvāk mūsu apkārtni: ūdeņus, augus, dzīvo radību.

Kad nonākts līdz ezera krastam, kopā ar bērniem nodziedāta dziesma “Skaista mana brāļa sēta”. Pārrunas, ko mēs, apkārt veroties, varam redzēt un salīdzināt ar dzirdēto dziesmā. Esam starp priedēm, pretī spīd nevis upe, bet ezera spogulis, bet netālu divi traktori pļauj zāli. Pārrunājam, kāpēc apkārtne ir jāsakopj, kā pašiem rūpēties, lai būtu prieks dzīvot sakoptā vidē.

Kad izteikti secinājumi, nākošā apstāšanās vieta būs pie skudru pūžņa. Bērni no lasītās O. Sekoras grāmatiņas par skudrulēnu Fredu zina, kāds ir oliņu, kuras izdēj skudru māmiņa, ceļš līdz pieaugušām skudrām un viņu pienākumiem skudru mājā. Arī pašlaik tās cītīgi strādā, un, kad tiek pasniegts mielasts – saldās apelsīnu šķēlītes – pienācis laiks tās vērot ar lupu.Vislabāk var redzēt uz koka stumbra, pa kuru šie mazie kukainīši rāpo. Liels ir bērnu pārsteigums, cik labi saskatāmas “lielās” skudras. Bet ko tik nevar ieraudzīt lupā pētot koka mizu? Tur, izrādās, ir gan pilis, mājas, alas, upes, gan dziļi grāvji, pat putniņa siluets.

Arī mums laiks izkustēties! Bērni paši prot organizēties, vadīt skrējienu līdz tuvākajai priedei.

Kad pateiktas ardievas skudrām, kokiem, dodamies ar cienastu pie pīlēm, gulbjiem. Vairāki pīlēni pat panāk pretī, kā ciemiņus gaidīdami. Bērni stāvot uz tiltiņa, met ūdenī maizes gabaliņus un priecājas par ūdensputnu ēstgribu. Piepeld arī cēlais gulbis.

                Uz skatu laukumiņu ezerā jāiet pār laipu, lai nonāktu kā citā pasaulē- uz ūdens, kur var apsēsties uz soliņa un klausīties kā skolotājas dziedātā dziesma aizskan pār ezera virsmu. No šejienes labi redzēt, kā gājēju taciņa it kā “ieslīd” tālāk – krūmājā un kokos. Jādodas tālāk!

                Kad “Rūķēni” atnāk līdz izveidotajai aktivitāšu vietai, ir iespēja iziet labirintu, skriet kalnā un lejā, iet  kopīgās rotaļās. Agrāk te bija nesakopta vieta, bet tagad te ir prieks aktīvi atpūsties. Ejot uz priekšu pa dēļu taku, un apstājoties pie margām, “Rūķēniem”jāaizver acis un jāieklausās dabas skaņās. Dzirdamas dažnedažādas putnu balsi. Kāpēc pie mēness vairs nedzirdēsim tik skaļu un jautru dziedāšanu, bērni jau zin.

                Virzoties uz priekšu, liels ir bērnu pārsteigums, kad redzams vēl viens skudru pūznis un gara jo gara skudru taciņa!

                Mūsu ceļojuma apstāšanās vieta ir laukumiņā pie kokiem ezergalā, kur sagatavojam vietu piknikam. Bērni draudzīgi cienā viens otru.

                Kad “Rūķēni” ieturējuši maltīti, atpakaļceļš uz bērnudārzu ved pa vidus ielu, kur vēroti augi, apstādījumi.

                Pēc kopīgas nofotogrāfēšanās vēl mazliet – un piekusuši, bet priecīgi pārrodamies “mājās”!

“Rūķēnu” skolotāja Lidija.

Visas tiesības aizsargātas ©   PII "Pienenīte"